Pēc vairāku dienu plānošanas/saskaņošanas/pārplānošanas pirmais mācību pārgājiens var sākties! Ārā 4 dienas, augšup, lejup, saulē, vējā, lietū Liefjel kalnu masīvā..Tāpēc jāsapakojas tā lai ir pietiekami, bet nav par daudz. Protams, tā ir mūžīgā dilemma, īpaši Norvēģijā, kur, kā mēs noskaidrojām pagājušajā reizē, laikaziņām ticēt ir neprāts.. Bet nu visi laimīgi, vai ne tik laimīgi sapakojušies, gatavi doties. Dažs labs vēl bija pamanījies paņemt kādu stikla glāzi, cits - stikla kafijas iepakojumu. Šķiet mācība bijusi uz visiem laikiem - vairs neņemšot :)
Un gājiens var sākties..
Pa ceļam gājām cauri kādai fermai. Norvēģijā privātīpašniekiem ir diezgan laba attieksme pret tūristiem, bez tam likumdošana nosaka, bez saskaņošanas ar īpašnieku teltis celt drīkst jebkurā privātīpašumā 150 m attālumā no tuvākās mājas. Un staigāt arī nevien nevar aizliegt :) Atšķirībā no Latvijas, neviens ar bisi pakaļ neskries :) Šajā fermā nebija suņu, bet 2 ēzeļi un viens ponijs, manuprāt, uzskatīja, ka viņi ir suņi :D Piemīlīgi... Viņi nerēja un uzvedās viesmīlīgi ;)
Pirmās dienas pirmā puse bija nedaudz pacietības pārbaudījums, jo, ja 20 cilvēku grupa laužas caur brikšņiem stāvā nogāzē, uz priekšu tā īsti netiek.
Pēc tam jau gājām 2 grupās, kurās bijām sadalīti un sasniedzām beidzot vietu, no kuras var redzēt vairāk nekā lapas - "above tree level".
Vēl mūsu ātrumu ievērojami samazināja tas, ka visapkārt bija "tās mellenes" - lielas un daudz un visur. Šādu skatu varēja redzēt ik pa laikam - visi tēlo, ka soļo, bet...
Un vēl bija jāskatās apkārt... skati brīnišķīgi...
Sasniedzām pirmo nometni. Izvilkām telti no somas un sapratām, ka mums iedota ne tā ko mēs izvēlējāmies... Telts nu izcili stulba.. Visi bija diezgan saīguši, jo teltsvietu nedabūjām to, kuru gribējām un telts, kas domāt 4 cilvēkiem, šķiet, izskatās pēc lidmašīnas angāra. Bet tad mēs izdomājām, ka mainīt jau neko nevar, tāpēc visu vakaru smējāmies un bārstījām asprātīgas piezīmes par norvēģu lieliskajām telti..
Vakars bija ļoti jauks - kopā ar otru grupu pie ugunskura zem klints.. Mums stāstīja daudz par šo kalnu vēsturi, šeit valdošo kultūru un cienāja ar siltu uz ugunskura vārītu melleņu sulu
Otrā diena bija izaicinājums orientēšanās ziņā. Mums kā grupai bija jāmeklē labākais ceļš no bezceļiem, respektīvi, jāizvēlas, kurā kalnā labāk kāpt un kuram iet apkārt.. Bez domstarpībām neiztikt.. Jāmin, ka 2/3 mūsu "kopīgo" lēmumu bija garām.. Bet mācāmies jau tikai no kļūdām... Beidzot sasniedzām augstāko punktu šajā teritorijā un visi atkal draudzīgi un priecīgi :)
Ar laikapstākļiem tikām lutināti, jo te nav ierasts, ka 4 dienās lītu tikai 1 nakti un nedaudz pa dienu. Vadītājs gan par to neizsktījās priecīgs, jo, acīmredzot, uzskata, ka sliktos laikapstākļos mēs iemācītos vairāk :D Lai nu kā bieži bija... jaka nost, jaka virsū, džemperis virsū, cepure nost, virsū, šalle nost, jaka virsū.. karsti, auksti... un vienmēr jāizdara pareizais, lai nenosaltu vai nesasvīstu... Tāds tas Norvēģijas kalnu klimats :D
Tikšana līdz nometnes vietai bija izaicinājums. Traki auksts ūdens un asi akmeņi...
Bet vietiņa bija ļoti jauka :)
Trešajā dienā diezgan ļoti atpūtāmies. Nogājām ļoti maz.. Gulšņājām zālītē un trenējāmies Pirmās palīdzības sniegšanā.
Laiks priekš norvēģiem bija traki karsts - varēja noģērbties līdz pat T-kreklam :D
Vakarā gadījās nelāgs gadījums... Mums bija benzīna plītiņa. Benzīns bija ieliets tumši zilā ūdens pudelē un visi to zināja, bet kādam tomēr vienmēr izdodas izdarīt to, ko ir piekodināts NOTEIKTI nedarīt :( NEDZERT BENZĪNU!!! Izrādās meitene iedzērusi 2 malkus un tikai tad sapratusi. Nekas traks nenotika - meitene tagad jau smaidīga un laimīga, bet es nebiju pārāk laimīga, kad pamodos viņai blakus nākamajā rītā un viņa smirdēja vairāk nekā iepriekš.. Nobijos diezgan pamatīgi.. viņa vēl 2 dienas elpoja benzīnu. Tagad, kad tas viss laimīgi ir beidzies, mēs viņu nosaucām par staigājošo benzīntanku...
Trešās dienas vakars bija pats skaistākais. Redzējām daudz varavīkšņu, saulrietu un skatus, ko bildēs nemaz nevar iemūžināt.
Tad uznāca migla, sāka pūst, līt.. Zobus mazgājām cīnoties ar vēju un ūdenszālēm ezerā. Likāmies gulēt.. Visi grozās.. Nevar saprast, kāpēc nevar iemigt.. Ieskatamies pulkstenī. Nu bet protams, 21.00!!! :D
Nākamais rīts nebija priecīgs - traki vējains un auksts. Ēst taisījām un telti vācām cīnoties ar vēju.
Te nekad nevar zināt neko par laikapstākļiem, jo pēc stundas jau silts un saulains. Stundas laikā vajadzēja taisīt veselas 3 izģērbšanās pauzes :D Un galā nonācām priecīgi, laimīgi un apmierināti :) Šī gan ir otras grupas bilde no citas dienas, bet mēs bijām tieši tik pat priecīgi un smaidīgi :D
Nākamais mācību ceļojums jau nākampirmdien! Solās būt vēl jautrāks - 5 dienas ar kanoe :D
