Augsto kalnu lūkoties...

Tā nu mēs devāmies mājās no "armijas ekipējuma veikala" un čehi jautāja: "Braucam uz Gaustatoppen (augstākā virsotne Telemarkas reģionā) rīt - uz sestdienu un svētdienu?"

Mēs:"Mašīna ir?"
Čehi:"Nē."
Mēs:"Telts ir?"
Čehi:"Nē."
Mēs:"Nebūtu prātīgi braukt..."
Nākamais rīts.....

Eh, fiksās idejas tomēr vislabākās.
Pirmā apstāšanās vieta - lielākā koka "stāvbaznīca" Norvēģijā.


Naudas īsti daudz nav. Par ieeju jāmaksā. Tā nu mēs tik iemetām aci. Lakam izskatījos dikti skumja par to :D
Man pienāca kāds norvēģis un prasīja, rādīdams uz mugursomu: "Vai smaga?"
Es: "Nē, ir pierasts :)"
Viņš: "Jā, man arī :)" (rādīdams uz savu vēderu)
Pasmējāmies :)
Viņš: "Gribi iekšā?"
Es:"Nē."
Viņš:"Es gribu jums ar draudzeni izmaksāt" un aicināja baznīcā. Tā mums tika gidēta tūre, jo viņš izrādījās izbijis gids.

Tad devāmies tālāk...
Galamērķis - Gaustatoppen (augstākā virsotne Telemarkā, no kuras esot redzama 1/6 Norvēģijas). Ar laiku ļoti paveicās, jo parasti te esot miglains un mākoņains. Veiksme un izdošanās mūs pavada :) Tagad tikai augšup!

Mūsu mazā, trakā komandiņa - mēs un čehi :)

Jānokļūst tur....
Ainava - brīnišķīga...

Laika apstākļi interesanti - tikko noģērbies, tā auksti, apģērbies - atkal karsti... Bet 2,5 h un esam augšā. Kalna galā vafeles!!! Nē, nopietni, mēs nevarējām atturēties :D

Ņammm....

Bet izrādījās, ka vēl neesam augšā.. Tas pavērās pēc vafelēm.. Kāpjam vēl...


Un vēl...



Tikai tagad esam augšā...

Pavisam augšā...










Nav jau tā, ka nebijām priecīgi :)

Tagad tikai lejā pa pretējo nogāzi.. Daudz akmeņu.. Tikai akmeņi.. Biju laimīga, kad ieraudzīju zaļu zāli beidzot!! Nogurums bija.. Bet visu uzvarēja mums dāvātais brīnumainais skats!

Pie ezera nonācām tikai melnā tumsā. Atradām nelielu ne-akmeņainu vietiņu, lai gulētu...
Paēdām...

Un sākās nakts komēdija.. Telts nav.. Bet tas nekas.. Viss ir ieplānots.. Laika ziņās lietus nav paredzēts. visi saklāj paklājiņus uz 2x3 m šeltera (zaļa plēve - lai paklājiņus nebojā). Gatavi čučēt.

Beta: "Varbūt tomēr vajadzētu to šelteri pārklāt pāri mums. Un ja nu tomēr līst.."
Agnese:"Es arī tā domāju!"
Mareks:"Laika ziņās teica, ka nelīs!"
Eva:"Jā, būs labi"
Eliška:"Aizverieties! Ļaujiet man gulēt!"
Klusums...
Pēc 10 min..
Beta:"Man liekas, ka sāk smidzināt.."
Eliška:"Tas nav lietus! Guli.."
Neapmierināta ņurdoņa... klusums..
4.00 naktī
Kāds: "F.... Celieties! Tomēr līst! Jāliek šelteris..."
Beta: "Šis ir tikai slikts sapnītis..."
Un tad tikai sākas...
Kur ir mani zābaki? Vajag kurpju šņores, lai piesietu šelteri, slapjš, ķņada, tumsa..
10 min un visi akal gatavi gulēt..

Un rīts..

Brokastis viesistabā uz dīvāna...

Tālāk uz pilsētu Rjukan. Akmeņi beigušies. Tagad džungļu taka :)

Un tad vēl traki stāva nogāze lejā (nākamajā dienā kājiņas bija jāpūtina), bet lejā tikuši, priecīgi nu ļoti :) )


Mēs - čehi, latvieši un mūsu jaunais norvēģu draugs. Diezgan vēss, bet nekad nerunā pretī :D

Līdz nākamajiem piedzīvojumiem... :)