Tās nav manas ardievas Latvijai! Tas ir projekts, kurā es piedalījos kā audzinātāja Amerikas (un Austrālijas) latviešu bērniem, 2 nedēļas ar autobusu ceļojot pa Latviju :)
Mūsējie kopā ar Latvijas skolēniem
Tas bija lielisks piedzīvojums! Ceļojām ar autobusu, gulējām viesnīcās un viesu namos, apskatījām Latvijas skaistākās un interesantākās vietas. Programma bija ļoti saspringta - 2 nedēļās redzēju vairāk tūrisma apskates objektu, nekā 2 gados kopā! Bijām Rīgā (muzeju muzejos), Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē un Latgalē – respektīvi, visur... pat vizītē pie Zatlera un Saeimā bijām :)
Bijām 3 audzinātāji, gide un šoferis un 50vietīgs autobuss uz 13 bērniem :D Nav slikts komforts ne? :D
Latvijā tūrisms un apskates objekti ir ļoti progresējuši, bet arī sadārdzinājušies pēdējo 3 gadu laikā.. Daudzkur ekskursijas tiek pasniegtas interaktīvā un ļoti interesantā veidā, kas mani patiesībā pārsteidza. Muzeji nu ir daudz inetesantāki kā reiz – manā jaunība :D
Vietas un lietas, ko es no šī visa varētu noteikti ieteikt (nu man patika ļoti):
Izrāde “Skroderdienas Silmačos”
Brāļu kapi (daudz redzēti, bet joprojām iespaidīgi)
Aglonas maizes muzejs (Programma ar miltu malšanu, dancošanu lielu pa Latgaliešu modei klātu pusdienu galdu, no kura bija fiziski grūti piecelties)
Pumpura muzejs Lielvārdē (mums pašiem bija jāpiedalās “Lāčplēša atstāstā”. Ļoti labs veids kā atcerēties obligāto (kādam, iespējams, nelasīto) literatūru... Eh, ja visas grāmatas šitā pasniegtu... :D
Dzintara rotu darināšana pašiem pie Liepājas dzintara meistariem
Turaidas muzejrezervāts
Tikšanās ar vienu no latvijas labākajiem kalējiem Daumantu kalniņu viņa darbnīcā Cēsu pilī
Kokneses pilsdrupas (klasiski, bet ļoti ļoti skaisti)
Rūķīšu mežs Tērvetē (Objektam ir lieliska infrastruktūra – man šķiet ka norāžu bija vairāk un saprotamākas nekā Rīgā (respektīvi, katrā stigu krustpunktā), labi gidi un patīkams atpakaļceļš ar vilcieniņu)
Mūsu zaķīši Kokneses pilsdrupās
Šie ir tikai nedaudzi no objektiem un vietām, ko redzējām un piedzīvojām. Visu laiku bijām kustībā. Un tā visu dienu. Bijām arī apciemot 2 lauku skolas un pavadījām 2 lieliskus vakarus ar latviesu jauniešiem ar pirti baļļu un citām aktivitātem... Un tad, protams, audzinātāju ballītes vakaros :)
Izklausās, ka es tikai ballējos... Un to par strādāšanu sauc? Darbs īstenībā bija 24/7. Visu laiku jābūt ar bērniem, hmmm, jauniešiem. Viņiem visiem 13-14 gadi. Mācījos būt draudzīga, bet stingra (nav viegs uzdaevumas)... Īpaši tad, ja jaunieši jāapsauc vai jāsoda par palaidnībām, kas man pašai likās asprātīgas un smieklīgas. Darba specifikā neiedziļināšos, bet varu pateikt tikai to, ka viņi tika pie lielās sodu sistēmas „Sodu burkas”. Katram savs sods par neuzvešanos vai palaidnībām bija jāvelk no „sodu burkas”. Nest audzinātāju koferus, apkalpot audzinātājus pie galda, tīrīt autobusu, nest savu koferi 6 reizes ap viesnīcu, dziedāt latviešu diesmas pa mikrofonu, rakstīt 70 reizes “nākamajās dienās uzvedīšos labi”, rakstīt domrakstu “cik mīļi ir mūsu audzinātāji”.... nu izdomas mums netrūka un mēs viņus 2 nedēļu laikā par jēriņiem pataisījām :D
Tā mums gāja...
Kopsavilkumu no šī visa var uzrakstīt dažos teikumos.
1)Latvija ir skaista, tajā ir tik daudz, ko redzēt un mīlēt. Lai tikai man kāds pasaka, ka Latvijā nekā nav!!! Pat ārzemju latviešu jaunieši, kas daudz savā dzīvē ir redzējuši, šo ceļojumu sauc par vienu no labākajiem ceļojumiem mūžā un Latviju par ļoti ļoti skaistu zemi ;) Mēs, LL (Tā viņi sauc Latvijas latviešus), varam būt lepni!!!!
2)Un bērni ir eņģelīši, ja viņus iemācās runāt „viņu valodā” :D
Bijusi laba diena :D
Nākamā reportāža jau no tāltālās zemes..
Lai saulaina vasara,
Beta
