Burājam?!
Jau ir pagājušas 3 nedēļas šeit. Laiks te iet daudz savādāk (un ar to es patiešām domāju “dīvaināk”) nekā mājās vai kaut kur citur. Diena šķiet bezgalīgi gara, jo ir pilna visādu notikumu un cilvēku, bet 3 nedēļas, turpretim, šķiet it kā palidojušas. Negribas ticēt, ka puse laika šeit jau ir nodzīvots. Kāpēc es tik ātri došos mājās? Došos mājās, lai tur pavadītu 1,5 dienas un dotos tālāk uz Ziemeļiem – skaisto Norvēģiju. Tur mācīšos 4 mēnešus Erasmus apmaiņas programmā, bet par to vēlāk, jo pašlaik esmu tropiskā klimatā un par aukstumu i domāt negribas :)
Jā, esmu pieradusi pie karstuma un sutas, respektīvi, turku pirts. Vakar bija traki karsts un elpot bija grūti, bet tad nogāza lietus (nevis kā ar spaiņiem, bet mucām!). Biju pastaigāties un atgriezos bez nevienas sausas vietiņas..
Pašlaik esmu “lieveņdežūrā” kādas 5 stundas, tāpēc beidzot sadūšojos atkal rakstīt. “Lieveņdežūrā” ir vienkārši jāsēž un jāpieskata mītne. Tā nu es te sēžu un pieskatu...
Jūtos te jau kā mājās. Mežs, skola, ezers, dzīvnieki - stirnas, zaķi, vāveres, burunduki, jenoti un visādi resnie putni – no civēkiem tie vairs tā īsti nebaidās, bet nāk naktīs mieloties ar bērniem izbirušajiem cepumiem, konfektēm vai vienkārši atkritumiem... Reiz viens “rakūns” (par jenotiem te tos neviens nesauc) kaut kā naktī ticis mājiņā un ar priekšķepām vienas metenes gultā..
Te īstenībā ir kolosāli, protams, ar savām melnajām dienām, bet kopumā lieliski. Es šeit tāpat kā pagājušajā gadā mācu Latvijas ģeogrāfiju Amerikas un Kanādas latviešu bērniem. Nometne šeit ir 6 nedēļas gara. Viņu ikdiena sastāv no 4 mācību stundām, pēcstundu nodarbībām(burāšana, airēšana, futbols, basketbols, teniss(jā, vēl es vadu arī tenisa nodarbību), rotkalšana, keramika utt.), kora, vakara nodarbībām(karogu spēle, ūdens volejbols, balles utt.) un, protams, ļoti garšīgām ēdienreizēm. Darāmā viņiem netrūkst. Sākumā nevarēju saprast, kāpēc lai bērni gribētu vasaru pavadītstingrā disciplīnā, bez tam vēl skolā. Bet viņiem šīs ir labākais gada piedzīvojums un skaistākās atmiņas mūža garumā.
Mana ikdiena sastāv no Latvijas ģeogrāfijas, dažām dežūrām, tenisa un brīvā laika :)
Brīvo laiku es šeit tik ļoti izbaudu, ka stundu gatavošana un darbu labošana vienmēr kaut kā pārceļas uz vieniem naktī. Hmmm... Es tak joprojām esmu students – visu daru pēdējā brīža pēdējā brīdī :D
Stuntās iet ļoti labi.. Bērni ir gandrīz klausīgi... Nesen uzzināju, ka, te, Amerikā, parasti bērnus ar uzvedības problēmām raksturo šādi: “Jānītis ir ļoti spējīgs. Uzticiet viņam dažādus pienākumus un lieciet daudz darīt”... Skan labi, ne? :D Man ir tādi daži, kuri ir “ļoti spējīgi un kuriem ir daudz jāliek darīt”
Brīvajā laikā skrienu, peldos, spēlēju tenisu, volejbolu, burāju, bija arī iespēja braukt ar vēja dēli, taisam saldējuma ballītes(te ir traki garšīgs saldējums). Biju pat sev netipiskā noderbē – sauļojos... Nodegu pamatīgi. Pietika. Vakar skolotājiem bija superpiedāvājums – braukt ar motorlaivu. Manas laivas vadīšanas prasmes novērtēja ar 3 no 5. Visi sūdzējās par jūras slimību no manas braukšanas, bet vismaz bija jautri :D šeit ir vēl tik daudz neizmēģinātu lietu.. Tik daudz dažādu cilvēku ar visādām prasmēm - vieta, kur cits no cita var daudz gūt!
Laiks ir ļoti piepildīts. Bilžu nav – tāpat kā pagājušajā gadā. Man ir grūti kaut ko bildēt, jo bildēs nevar parādīt to, kā ir patiesībā. Bet citi ir bildējuši, tā ka varbūt pārķeršu kādas :)
