3 + 2 = veiksmes un neveiksmes divās dienās
Pašlaik TrollAktiv centrā skolēnu sezona tikko beigusies, bet tūristu sezona sāksies Jūlijā.. Tā nu te ir kluss un tukšs.. Mācos aizpildīt savu brīvo laiku. Neslikti.
Viena no manām brīvdienu pastaigām
Mans miests
Veiksme nr. 1
Vakar bija mana lielā diena! Pēc ilga un neatlaidīga darba beidzot izdevās eskimoss - apgriezties ar kajaku no "ak-šausmas-kājām-gaisā-galva-zem-ūdens-pozīcijas". Bekija mani bija mācījusi 2 h no vietas un solīja, ka tad kad es nākamreiz būšu uz ūdens, lai mēģinu un man izdosies. Un tik tiešām. Likās tik viegli, ka man tad kad es tiku augšā, iespiedzos un uzreiz jautāju: "Gapu, vai tu mani apgiezi?" bet viņš bija diezgan tālu no manis :)
Veiksme nr. 2
Te man ir lieliska iespēja gan saņemt gan dot. Man šeit ļoti daudz ko iemāca. Vakar toties bija iespēja virtuves meitenēm mācīt kāpt pa centra sienu, siet mezglus utt. Forša tāda došana tālāk..
Virves marķēšana..
Es pati uzkāpu gan tikai 2 reizes, jo pēc 4 h ūdenī rokas vairs īsti neklausa :D
Drošināšana gan nešķita īsti droša viņu izpildījumā :D
Veiksme nr. 3
Jau 2 nedēlas kā bija pazudusi mana jaunā datorpele. Īpaši gan nemeklēju, bet skaļi sūdzējos par to. Niks beidzot neizturēja un sāka meklēt. Pirmā un pēdējā vieta, kur viņš paskatījās bija starp dīvāna sēžamo un atzveltni.. Jā.. ja jums pazūd nauda, iPods, datorpele vai alus, meklējiet dīvānā :D
Neveiksme nr. 1
Šodien atkal brīvdiena, jo nevarēju pat doties raftingā, jo laiva jau pilna. Devos ar kajaku paspēlēties krācēs viena pati. NEslikti, līdz brīdim, kad es izdomāju, ka varētu pasērfot kādu vilni.. Apgāzos un dabuju savu garāko peldi ar kajaku un airi lejā pa straumi (tā ir, ja nav, kas izglābj), līdz beidzot pēdējiem spēkiem izpeldēju krastā. Bīstamības faktors - nulle, jo principā tāda mierīga bet neatlaidīga straume tevi nes lejā... bet pēc tam besīgs airējiens augšup pa straumi..
Neveiksme nr. 2
Dienu piedzīvojumi ir tik spilgti, ka nakts murgi arī ir neizbēgami. Man populārākais nakts murgs: džeki mani iesēdina raftā bez aira un ielaiž šaurā kanālā, pazūd gaisma un tālumā dzirdams ūdenskritums (to laikam irzraisa fakts, ka ārā līst un notekcaurulēs sitas ūdens)... Pirmajā naktī es pamodos stāvus gultā, mēģinot rāpties augšā pa sienu.. Vakarnakt sapņoju to pašu, bet tālumā redzēju mazu gaišu stariņu, sataustīju durvis un grūdu tās vaļā.. Pazemojuma faktors bija nenovēršams, kad es attapos rāpus uz savas istabas grīdas ar skatu uz viesistabu (labi gan ka visi jau bija savās istabās un saldi gulēja, atšķirībā no manis). Emmm.. mazais gaismas stariņs izrādījās atslēgas caurums (vienīgais gaismas avots manā bezlogu istabā)... Neko sev murdziņi...
Sēžu mīkstā krēslā uz balkona, kur izmētāti akmeņi no aizaizvakara klints spridzināšanas mājas saimnieka izpildījumā, patīkams nogurums pēc garās peldes, silts vējs pūš no kalnu puses, smaržo pēc mežrozītēm, klausos Bob Marley... Man patīk mana prakse Norvēģijā :D
