Pārbaudījums 5+5=10

Silta duša, gulta vienai pašai, neviens nekrāc blakus, siltas kājas pa nakti un indoor tualete... Tās visas ir dzīves ekstras, kuras tā pa īstam spēj novērtēt pēc 10 dienām ārā..

Šis bija pēdējais "mācību brauciens".. 10 dienas ārā (5 dienu pārgājiens + 5 dienas ar laivām) astoņu cilvēku grupā bez pasniedzējiem nav joka lieta. Esmu atkal izsmējusies līdz asarām, izraudājusies, izdusmojusies un izbaudījusi šīs tiešām vērtīgās dienas. Daudz esmu iemācījusies par sevi un citiem. Esmu sapratusi 1)ka dažreiz cilvēki viens otru vienkārši nesaprot, jo vienkārši nesaprot 1)ka nedrīkst ļauties pirmā brīža stereotipiem 3)ka vīrieši un sievietes tiešām ir kā no atsevišķām planētām 4) ka cilvēki var atrast kopīgu valodu par spīti visam :)

P.S. Bilžu ir daudz un teikt arī ir ko.. Lasīšanai bruņoties ar pacietību

Day 1

Pēc ilgas pakošanās/izpakošanās/sapakošanās visi ir gatavi doties... Tiesa gan, stundu vēlāk kā plānots, bet vai tāpēc skumsim :D


Pirmā diena maigi izsakoties bija izgāšanās :D Tagad varu gardi pasmieties par to kā mēs 4 h maldījāmies pa "tūristu takām" kalnos, bet tad smiekli vairs nenāca..

Bet ainavas - neaprakstāmas..



Un džungļi arī neprasa komentārus..

"Vadātājs" mīt arī Norvēģijā un ir kaitinošāks nekā Latvijā.. Dienas biežākais jautājums - "Kur mēs esam?"..


Pēc ilgas un bezjēdzīgas riņķošanas apmetāmies pavisam netālu no pilsētas.
Izmisums mūs neuzvar. Nākamajās dienās būs satriecoša iespējas uzlabot savu šīsdienas sniegumu ;)

Day 2

Šī diena.. Gājām un gājām līdz nonācām tur kur jānonāk. Takas kartē nemaz nav takas dabā un taks kas ir dabā nav atzīmētas kartēs.. Bezceļš.. Bet labā ziņa - mēs beidzot tiešām nokļuvām kalnos ;)


Vīru stūrītis


Day 3

Gājiens caur brīnišķīgu kalnu masīvu. Fantastisks laiks - saule spīd un no lietus ne vēsts. Par spīti tam, grupā sāk parādīties pirmās noguruma pazīmes un gaisā jūtams "misters kašķis"..

Bet mēs joprojām turamies smaidīgi :) Salasījām sprunguļus un mazus kociņus pa ceļam, jo kur dodamies mēs, koku nav.. Nav koku, nav ugunskura? Nu nē!


Vakars bija ļoti ļoti brīnišķīgs...



.. un sasodīti auksts..

Mūsu ugunskurs izvilka 2 stundas. Pēdējā pusstunda gan bija sajūsmināšanās par katru mazāko zariņu, ko iemetām ugunskurā. Bet tas nemaz nelaupīja mums ikvakara ugunskura jautrības brīžu. Šī BIJA aukstākā nakts ceļojumā.. Naktī nevarēju sagaidīt, kad varēsim līst ārā un sākt iet. Traki auksts.

Day 4

Rīts tik pat brīnišķīgs kā vakars


.. un tik pat auksts.. Viss ir sasalis!!! Ūdens ezerā, katlos, pudelēs, uz telts, zem telts.. Brr..


Šī diena izcēlās ar to, ka "misters kašķis" bija atpakaļ. Pusdienas bija ekselentas. Katrs sēdēja uz sava akmeņa rezervējot sev 10 m drošības zonu ap sevi.. Drīz ies spalvas pa gaisu..

Tie, kam enerģijas bija par daudz.. Uzkāpām tuvējā virsotnē.


Vislielākais prieks bija laisties lejā uz dibena. Kurš teica, ka tam vajadzīgs sniegs? Caurums biksēs - tas ir sīkums, galvenais, ka bērniem prieks :D


Protams, kā vienmēr bērniem lielie prieki arī par iekaramo tiltu.. Izlēkājāmies, izšūpojāmies

Šī bija dikti gara diena un līdz pat tumsai nevarējām atrast pienācīgu nometni.. Un neatradām arī.. Šo ir pat grūti komentēt.. Bilde uzņemta no rīta, jo teltis uzcēlām melnā tumsā.

Izlikām gaismiņas pa nakti ārā, lai mūs nenobrauc..

Pie ugunskura visi manāmi saīguši. Ne miņas no ikdienišķajiem jociņiem. Un tad gāja vaļā. Tikām galā apbrīnojami labi - bez kliegšanas un apvainošanas izrunājām visu no A līdz Z. Paši, protams, lepni par šādu sasniegumu :)

Day 5

Visi joprojām priecīgi, ka "misters kašķis" ir prom :)
Šī diena izcēlās ar gulšņāšanu pie pārtikas veikala 3 stundu garumā, izplūdes gāzēm un civilizācijas priekiem. Visi traki apmierināti.


Puiši bija neizsakāmi laimīgi par filmu stendu bendzīntankā..

Bet viņu sejas izteiksmi ēdot burgerus nevar tik viegli aprakstīt.. Cik maz vajag laimei..

Tikmēr dāmas izklaidējās pa savam. Lielākais prieks gan bija īsta tualete bendzīntankā. To apmeklējām vismaz 2 reizes :D

Visi sāk nedaudz "jukt prātā", bet pagaidām tikai nedaudz.. Bijā priekšā savam plānotajam grafikam un katrs izvēlējās sev piemērotāko izklaidi ;)

Šodienas apmetne bija spilgts kontrasts iepriekšējai. Brīnišķīga vieta ar pasakainu skatu uz pilsētu; daudz, daudz sausas malkas un smieklos pavadīts laiks..

Day 6

Šodien mēs beidzot tiekam pie laivām :) Prieks neizsakāms...

Bet tagad tik airēt un airēt un airēt.. Diena uz ezera..

Vakars bija pasakains - uz mazas saliņas ezera vidū ar piknika galdu (nez no kurienes ats uzradies) un milzīgu ugunskuru, kuram malku vedām ar laivām no tuvējās sauszemes.


Vakariņas sveču gaismā. Mums līdzi ir visneiedomājamākās lietas :D


Naktī apciemojām otru grupu ezra krastā.. Apmainījāmies iespaidiem un jaunākajiem kurioziem. Nakts airēšana - klusums, zvaigznes un meness...

Day 7

Traka diena upē. Aklājām ūdenskritumu, par kuru natikām brīdināti..



Visi, protams, šokā! Bet neko darī, laivas uz riteņiem un uz priekšu...


Pēc šī atgadījuma pat mierīgākie cilvēki kļuva maigi izsakoties satracināti.
Bet tagad tik pa upi uz priekšu -beidzot manāma upes kustība un pat nelielas krāces :)

Day 8

Diena sākās ar sajūsmināti/izmisušu saucienu no viena no 3 puišiem, ar kuriem dalīju telti: "Jan, we were sharing the same sleeping pad!" Un tad sākās smiešanās līdz krampjiem vēderā. Tātad kā izrdādās... Mēs gulējām 4 vienā teltī (es un 3 puiši). Es gulēju it kā pašā malā. Angļu puisis Eds stāstīja, ka šis pamodies naktī sajutis, ka tiek stumts no abām pusēm. No vienas puses es, kas jau bija aizņēmusi pusi visas telts un no otras puses Jans, kas bija traki neapmierināts ar to ka viņam tiem tikai puse no viņa matracīša. Rezultāts: man 1/2 telts, trīs puišiem otra puse :D Labs sasniegums :D Joki par to nebeidzas vēl šobaltdien...

Rīts bija brīnumjauks un miglā tīts.. Visos jūtams liels nogurums, bet prieks par joprojām ideālajiem laika apstākļiem...





Šodien izbaudījām visu iespējamo.. Dīķveidīgu upi, krāces, 5 km laivu stumšanu, ballīti pie kojām un daudzko citu..

"Safety first" jeb savaldīt savu trakumu un izvēlēties nedoties laivā cauri trakām krācēm bet nest laivu riņķī..

Seko piecu km laivu stumšana. Neticami skati - šķiet bijām "circus in town" daudziem. Stūmāmies cauri arī mūsu pisētelei :D



Un stūmiena noslēgumā ballīte pie kojām :)


Bet ar to nekas nebeidzas.. Dodamies tālāk.. Krācēs iekšā :)


Aizraujošs brauciens lejā pa upi un tad akal ezers.. Šī, šķiet bija garākā un nogurdinošākā diena visā ceļojumā, jo "vakaru uz ezera" sagaidījām tiešā nozīmē.


Šīs dienas kuriozs nr. 2 bija puišu laivas priekšnesums pēc kura atkal visiem bija smieklu krampji. Pēc vienām no krācēm visiem bija jāizsmeļ laivas. Jans smēla laivu, kamēr Eds pārvilka bikses. Eds jautāja vai kāpt laivā, bet Jans teica, ka livu izsmelt vieglāk, ja viņš nav lavā. Tā nu Eds sāka fotogrāfēt apkārtni un nemaz nemanīja, kā Jans bez steigas smeļot laivu sāk peldēt lejā pa straumi.. Kad gan Jans gan Eds to pamanīja, laiva bija jau gabalā. Eds kliekdams: ""Jan, Jan!" skrēja pa klinšaino krastu līdz tas beidzās ar 1,5 m augstu betona apmali. Eds mērkaķa ātrumā bija tās un turpināja skriet, kamēr Jans viens pats cīnījās ar laivu lielajā straumē. Nezinu kā, bet Edam beidzot izdevās ielēkt laivā. Visi bija konkrēti gar zemi no smiekliem. Mums pat ir uzzīmēts komikss par šo atgadījumu...

Day 10



Pilnīgs pārgurums. Vairs nav tālu un arvien manāmākas kļūst sarunas par indoor pārtiku, stundu garu dušu mājās un citām ekstrām. Pusdienu pauze pārvērtās par vārtīšanos 2 h garumā.

Pēdējā dienā mēs dāmām izklaidējāmies mēģinot iemūžināt savu fantastisko izskatu pēc 10 dienām bez dušas.
Tad vēl nāca jauns termins "outdoor style" - cik nejēdzīgi cilvēki var saģērbties un tomēr justies fantastiski...

Mūsu lieliskā komanda no kreisās: Jan, Ed, Eva, Sander, Eliška, Beta, Veronika un aizkadrā otra Elizabete, kas izskatījās visnormālāk..

Lielo akmeni lūkoties

Šis 3 dienu brauciens bija vienkārši fantastisks. Tikām lutināti gan ar laika apstākļiem, gan kompāniju, gan neaizmirstamiem piedzīvojumiem.

Viss sākās tā: Agneses sapnis bija doties uz Kjerag. Tas ir 5 kubikmetru liels akmens iestrēdzis starp divām klintīm. Tā vieta atrodas 200 km attālumā no mūsu ciema. Mērķis IR. Vajag kompāniju. Čehu puisis Zdeņeks pieteicās doties ar mums. Plāns doties piektdienas rītā ar stopiem, tāpēc ceturtdienas vakarā devāmies meklējumos pēc poļu puiša Lukaša pa kopmītņu teritoriju. Kad beidzot viņu atradām bija jau 22.00. Jautājām ko viņš dara rīt... Teica - neko. Mēs ātri noreklamējām savu fantastisko ideju un viņš nekavējoties piekrita :) Tagad tik jādabū kartes un telts, bet tā jau mazākā bēda.

Nākamajā rītā devāmies uz skolas bibliotēku pēc kartes. Bibliotekāre, dāma gados, negribēja nemaz dot katri, un sauca mūs par "crazy internationals". ("Trakie internacionālie studenti" - tas mūsu ir biežākais apzīmējums). Tad mēs viņai apsolījām būt jauki un piesardzīgi un viņa atļāva doties :D

Sadalījāmies 2 pāros, bet trakākais bija tas, ka mums vakarā bija jāsatiekas vienā un tajā pašā vietā, jo katram pārim bija tikai puse telts :D Piedzīvojumi piedzīvojumu galā. Bet stopēšana tomēr ir vislabākais pārvietošanās veids, jo 1)uz daudzām vietām Norvēģijā nevar tikt ar sabiedrisko; 2)cilvēki ir ļoti jauki un atsaucīgi, un tā ir iespēja zemi iepazīt tādu, kāda viņa ir un nevis tādu, kādu to rāda reklāmas bukleti 3)"ceļš par brīvu + gids par brīvu " 4)pozitīvas emocijas 4)dažreiz tevi vēl arī pabaro :D Tā nu mēs devāmies...

Skati bija brīnišķīgi. Mēs gan iestrēgām nekurienes vidū uz 2 stundām, bet tas nav nekas jauns ne Latvijā, ne Norvēģijā :D


Tikmēr Agnese un Zdeņeks mēģināja sevi izklaidēt...

Jaukā atkalredzēšanās... Šodienas rezultāts Agnese+Zdeņeks=2 mašīnas, Beta+Lukašs=7 mašīnas :D Sastaptie cilvēki - ļoti, ļoti dažādi, un gandrīz visi runāja perfektā angļu valodā :)

Un ceļš, jā, nekurienes vidus...

Vakars bija brīnumjauks...




Pirmā apmetne tāpat kā viss cits - nekurienes vidū... Un šis jau saullēkts...


Jap, mēs turp dodamies...



Pa vidu vēl atradām par ko papriecāties, jo nācās pasoļot kādu labu gabalu līdz beidzot mūs kāds paņēma un visus reizē :)


Un beidzot brīnumaini brīnumainā kārtā mēs tiešām nokļuvām TUR! Tagad vēl tikai 3 stundu stāvs augšākāpiens..

Pusceļš.. "Are we there yet?" biežākais jautājums :D ... "Nop."


Gandrīz galā.. Un jau redzam mūsu mērķi :)


Pusdienu atpūta pirms lielās fotosesijas :)


Un mēs tiešām esam TUR :D Protams, katram vajag 100 bildes un tikai tad var kāpt nost, kaut arī kājiņas bišku trīcēja gan :D

Tālākie skati ne mazāk iespaidīgi un komentārus nemaz neprasa :) Šeit patiesi atklājas dabas skaistums un tās Radītāja varenība. Veciem cilvēkiem, maziem bērniem un cilvēkiem ar vāju nervu sistēmu tālākās bildes skatīties nav ieteicams. Bet savarīgākais, kas jāpiemin - lai cik trakas izskatītos bildes, mēs katrā vietā izvērtējām drošību un ar dzīvību ne brīdi neriskējām :) Vajag tik mācēt nobildēt tā, ka izskatās traki :D

Tā nu mēs gājām un nonācām atkal lejā. Tagad tik jātiek prom no nekurienes. Vakars. Mašīnu stāvlaukumā nebija daudz, tāpēc jautājām pirmajiem braucējiem vai šie nevar mūs paķert līdzi. Jā var :) Vienu cilvēku priekšā, vienu aizmugures kravas nodalījumā un 4 mugursomas :D Pārējiem jāmēģina nākamā mašīna. Mēs ar Lukašu devāmies. Lukašam bija jūrasslimība kravas nodalījumā :D Tagad svarīgākais, lai Agnese un Zdeņeks arī tiek lejā, jo telts, atgādināšu, ir viena un visas mantas pie mums :D Tā nu mēs gaidījām, gaidījām, gaidījām... Un sagaidījām :)


Telti uzcēlām dīvainā vietā. Kaut kādā privātā pludmalē.. Gan jau nepamanīs :D Ja pamanīs - parunāsimies :)
Nakts dzīve...



Nakts nebija no siltākajām un telts no rīta bija apsarmojusi...

Atliek vēl tik ilgais ceļš mājās...


Šīs trīs dienas bija brīnumaisnas. Grūti to īstenībā aprakstīt. Un varbūt arī nevajag... Jo būtu pārāk daudz ko teikt. Uz redzēšanos pēc 10 dienām! Dodamies pēdējajā mācību braucienā - TAS TIK BŪS KAUT KAS!